Es esmu vairāk nekā 40 gadus nodarbojies ar geštaltterapijas teoriju un praksi. Papildus praktiskajai darbībai dažādās jomās, piemēram, skolās, bērnu un jauniešu psihiatrijā, dažādās konsultāciju formās ar bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, ģimenēm un pāriem, psihoterapijā, koučingā un supervīzijā, es esmu saskāries ar pretrunām un jautājumiem, kurus nevarēju pietiekami atbildēt ar pieejamajām geštaltterapijas teorijām.
Lore Perls uzskatīja, ka būtiska teorētiskā bāze ir fenomenoloģiskā metode. Fenomenoloģija ir turpinājusi attīstīties, un jauni pieejas ir aprakstītas Merleau-Ponty, Thomas Fuchs un Hermann Schmitz darbos. Jaunā fenomenoloģija ir izrādījusies īpaši konkrēta un piemērojama manā terapeitiskajā praksē.
Man bija laime vairākus gadus piedalīties “Supervīzijas grupā”, ko vadīja Hermann Schmitz, kur mēs apspriedām konkrētas situācijas ar pacientiem, ņemot vērā teoriju un praksi. Kā Hamburgas Geštaltorientētās tālākizglītības institūta (HIGW) dibinātājs un vadītājs esmu turpinājis diferencēt un attīstīt fenomenoloģijas pamatus un pielietot tos geštaltterapijā.
