Psihiatrija un
psihofarmakoloģija
Rīgas Geštalta Institūts, saskaņā ar psihoterapeitu LPB standartu un psihoterapeitu apmācības standartu (EAGT), paziņo par fakultatīva psihiatrijā komplektēšanu.
Minētā programma psihoterapeitiem un psihoterapijas programmu apguvējiem ļauj iegūt vai papildināt nepieciešamās 80 psihiatrijas stundas, kas nepieciešamas sertifikācijai.
Kursa apjoms:
80 kontaktstundas
Programma sastāv no:
1. Kurss psihiatrijā – 60 stundas (ieskaite)
2. Kurss psihofarmakoloģijā – 20 stundas (ieskaite)
Studiju metodes:
Apmācības notiek lekciju formā. Pēc kursa pabeigšanas kursa klausītāji kārto ieskaiti testa veidā ar turpmāko mutisko aptauju. Kursa ietvaros lieto speciāli sagatavotus didaktiskos materiālus -klīniskus gadījumus apraksts ar iespēju tos analizēt , no Power Point izdrukatus materiālus.
Kursa mērķis:
Veidot kursa klausītājiem izpratni un zināšanas par psihisko traucējumu izpausmēm, klinisku ainu,norisi, sekām,palīdzības iespējām.
Noteikumi:
Uz fakultatīvu tiek pieņemti psihoterapeiti, psihoterapijas un psiholoģijas programmu apguvēji ar augstāko izglītību, kas vēlas iegūt nepieciešamās stundas psihiatrijas jomā vai atjaunot zināšanas iepriekš noklausītajā psihiatrijas kursā.
Maksa:
Variants А – Apmaksa tiek veikta par katru bloku atsevišķi
1 bloks – 160 EUR + PVN
2 bloks – 160 EUR + PVN
3 bloks – 110 EUR + PVN
Variants B – Apmaksa tiek veikta uzreiz par 3 blokiem – 370 EUR + PVN
*lai reģistrētos kursam ir nepieciešams veikt priekšapmaksu 55 € +PVN apmērā.
Kursa autors:
Nikolajs Ščerbakovs, ārsts psihiatrs ar darba stāžu specialitātē no 1985.g.,Baltijas Starptautiskās Akadēmijas un Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas pasniedzējs no 1992.g., geštaltterapeits, LPB sertifikācijas komisijas loceklis, Z. Freida universitātes doktorantūras programmas doktorands(Vīnē,Austrijā).
* Pēc fakultatīva beigšanas un sekmīgu ieskaišu nokārtošanas tiks
izsniegts noklausīto stundu dotajā tēmā apstiprinošs sertifikāts.
Kursa struktūra:
1. Ievads psihiatrijā:
→ Psihiatrijas pētīšanas priekšmets. Simptomi, sindromi, patoloģiskie stāvokļi un slimība. Slimība – kā psihisku traucējumu attīstības dinamiskais process.
→ Normas un patoloģijas jēdzieni psihiatrijā. Dinamiskā pārmaiņa psihiskajā stāvoklī.
→ Pozitīvie un negatīvie sindromi. Psihisku traucējumu reģistri (līmeņi).
→ Psihisku traucējumu diagnoze, mūsdienu starptautiskā slimību klasifikācija ICD-10.
→ Psihisku traucējumu etioloģija un epidemioloģija.
→ Psihisku traucējumu diagnostikas metodes – objektīvo un subjektīvo anamnēžu vākšana, to analīze, psihiatriskā fenomenoloģija; izmeklēšanas papildus metodes – laboratorijas un patopsiholoģiskā.
2. Vispārīgā psihopatoloģija: Astēnijas un neirotiskie sindromi:
→ Astēnijas sindroms, klīnika un tā varianti.
→ Obsesīvi kompulsīvais sindroms, fobiskais sindroms. Uzmācību kritēriji, klīnika, diagnostika, norise un gaita. Diferenciālā diagnoze ar citiem psihopatoloģiskiem fenomeniem.
→ Histērijas sindroms.
→ Senestopatiski hipohondriskais sindroms.
3. Psihopatoloģija: Afektīvie sindromi:
→ Emociju psiholoģija. Emocijas, noskaņojums, afekti – definēšana un traucējumu veidi.
→ Depresija, diagnostikas kritēriji. Depresīva triāde. Tipiskā (klasiskā) depresija un atipiskās, maskētās depresijas. Endogenās un eksogenās depresijas, atšķirības kritēriji.
→ Maniakālais sindroms – klīnika (maniakāla triāde), diagnostika, gaita, norise.
4. Psihopatoloģija: Domāšanas un runas psihopatoloģija, paranojāls sindroms:
→ Domāšanas traucējumu veidi – pēc formas (formālie) un pēc satura (murgi).
→ Polārās murgu traucējumu īpašības.
→ Paranojāls sindroms: veidi (ekspansīvā paranoja, sekošanas paranoja), fenomenoloģija, klīnika, norise.
5. Psihopatoloģija: Uztveres traucējumi. Halucintori paranoīds, parafrēns un katatoni sindromi- katatons stupors un katatons uzbudinājims:
→ Uztveres psihopatoloģija: ilūzijas, halucinācijas, pseidohalucinācijas, diagnostikas kritēriji, klīnika, norise.
→ Psihisko automātismu parādības
→ Halucinatori paranoīda sindroma klīnika, tā varianti, diagnostika, norise.
→ Katatons sindroms: fenomenoloģija, klīnika, veidi (katatons stupors, katatons uzbudinājums).
6. Psihopatoloģija: apziņas aptumšošanās sindromi:
→ Apziņas psiholoģija un psihopatoloģija. Apziņas traucējumu kritēriji (pēc Kārļa Jaspersa, 1923 g.)
→ Delīrija etioloģija, klīnika un norise, delīrija veidi. (musitējošs jeb murminošs)
→ Apziņas krēsla, patoloģiskais apreibums.
→ Citu apziņas traucējumu klīnika (apdullums, somnolence, sopors, koma, amence ,oneiroīds).
7. Psihopatoloģija: Atmiņas traucējumi, krampju sindromi:
→ Atmiņas psiholoģija un psihopatoloģija, kvantitatīvie (dismnēzijas) kvalitatīvie (paramnēzijas) atmiņas traucējumi.
→ Korsakova sindroms – etioloģija, klīnika, norise.
→ Epilepsijas sindromi – etioloģija, klīnika, norise.
8. Psihopatoloģija: Psihoorganiskie sindromi un plānprātības sindromi:
→ Psihoorganiskie sindromi, veidi un varianti- etioloģija, klīnika, norise.
→ Plānprātība – veidi, varianti, etioloģija, epidemioloģija, klīnika, norise, prognoze.
9. Atkarības sindromi:
→ Gribas sfēras psiholoģija un psihopatoloģija.
→ Priekšstats par lielo narkomānisko sindromu.
→ Atkarību veidi, etioloģija, epidemioloģija, klīnika, norise un prognoze.
10. Privātā psihiatrija: šizofrēnija:
→ Vispārīgas ziņas: jēdziena ģenēze, izplatība, šizofrēnijas psihopatoloģija, disociatīvās psihiskās darbības pazīmes (Shizis versus splitting).
→ Klasifikācija, šizofrēnijas klīniskā izpausme
→ Šizofrēnijas psiholoģija: šizofrēnijas slimnieku ekspresijas formas, „Es” patoloģija un informatīva metabolisma novājināšanās, sava ķermeņa izskats, depersonalizācija un derealizācija, šizofrēnijas ģimene.
→ Šizofrēnijas formas, klīnikas aina un diferenciālā diagnoze (pievērst īpašu uzmanību neirozes līdzīgai un psihopātijas līdzīgai šizofrēnijai šizotipisku traucējumu diagnozes ietvaros).
→ Šizofrēnijas norise, prognoze un sekas (šizofrēnijas defekts).
11. Privātā psihiatrija: šizofrēnijai līdzīgie psihiskie traucējumi:
→ Šizoafektīvā psihoze, paranoja (persistējošs murgs), šizotipiski traucējumi, akūtie un tranzistorie psihotiskie traucējumi.
12. Privātā psihiatrija: Afektīvie traucējumi, afektīvās psihozes:
→ Monopolāras un bipolāras afektīvās psihozes: etioloģija, epidemioloģija, klīnika, norise. Depresīvo un maniakālo fāžu īpašības pusaudžu un veco cilvēku vecumā. Pēcdzemdību depresija. Involūcijas depresija.
→ Depresijas psiholoģija un mānijas: ekspresija, informatīvais metabolisms , „Es” patoloģija.
→ Afektīvo traucējumu citi veidi (nepsihotiskie): ciklotīmija, distīmija.
13. Privātā psihiatrija: neirotiskie, saistītie ar stresu un somatoformie traucējumi:
→ Fobiska trauksmainība (agorafobija, sociālas un izolētas fobijas: etioloģijas faktori, klīnika, norise, diagnoze.
→ Obsesīvi kompulsīvi traucējumi: etioloģijas faktori, klīnika, norise, diagnoze.
→ Reakcija uz smagu stresu un adaptācijas traucējumi (akūta stresa reakcija, bēdu reakcija, posttraumatisks stresa sindroms, adaptācijas traucējumi).
→ Psihosomatiskie traucējumi: veidošanās mehānismi un to paveidi.
→ Disociatīvi (konversijas), somatoformi un citi neirotiski traucējumi: etioloģijas faktori, klīnika, norise, diagnoze.
14. Specifiskie personības traucējumi (psihopātijas traucējumi):
→ paranoida, šizoida, asociāla, emocionāli nestabila, histēriska, anankastiska, atkarīga personība. Etioloģija, izplatība, klīnika un norise.
15. Privātā psihiatrija: uzvedības traucējumi, kas saistīti ar fizioloģiskajiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem:
→ Ēšanas traucējumi: Anoreksija, bulīmija, ēšanas plosti-izplatība, etioloģija, klīnika, norise un prognoze.
→ Miegs un miega traucējumi
→ Seksualitātes psiholoģija un funkcionālie seksuālie traucējumi.
16. Atkarības sindroms: Alkohola, narkotiska un spēļu atkarība:
→ Etioloģija, izplatība, klīnika, norise, atkarību prognoze. Līdzatkarība.
17. Ievads psihofarmakoloģijā un psihoformakoterapijā:
→ Psihofarmakoloģijas vispārīgie principi
→ Psihotropo līdzekļu psihofarmakokinētika
→ Psihotropo līdzekļu klasifikācija: neiroleptiķi (antipsihotiskie līdzekļi), antidepresanti, neiroleptiskās terapijas korektori, trankvilizatori, normotīmiskie līdzekļi, sedatīvi miega līdzekļi.
18. Antipsihotiskie preparāti:
→ Antipsihotisko preparātu darbības mehānismi
→ Ietekme uz uzvedību un kognitīvām funkcijām
→ Antipsihotisko preparātu blakus parādības, blakus parādību korektori.
19. Antidepresanti:
→ Antidepresantu darbības mehānismi
→ Antidepresantu klasifikācija
→ Antidepresantu izvēle, norīkojumi, lietošanas ilgums un efektivitātes novērtējums
→ Antidepresantu iedarbības blakus parādības
20. Anksiolitiķi (trankvilizatori) un sedatīvi miega līdzekļi:
→ Trankvilizatoru un sedatīvu miega līdzekļu darbības mehānisms
→ Indikācijas un kontrindikācijas trankvilizatoru un miega līdzekļu nozīmēšanai
→ Anksiolitiķu un sedatīvu miega līdzekļu pielietošanas blakus efekti
21. Garastāvokļa stabilizatori (normotimiķi) :
→ Normotimiķu iedarbības mehānisms
→ Nozīmēšana, uzturēšanas terapija un profilakse
→ Normotimiķu pielietošanas blakus efekti
Ieteicamā literarūra:
Juhans Kulberg „Dinamiskā psihiatrija” Jumava, 2001.g.
Artūrs Utināns „Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšana iespējas” Nacionālais Apgāds,2005.g.
Imants Eglītis „Psihiatrija” Zvaigzne, 1989.g.
Imants Eglītis „Vispārīgā psihopatoloģija” Zvaigzne, 1982.g.
